Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" bieži tiek veltīti pārmetumi par reisu skaita samazināšanu, agresīviem kontrolieriem vai nelaipniem šoferiem, tomēr sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" šā gada maijā veiktā iedzīvotāju aptauja uzrādījusi pārsteidzošus rezultātus - kopumā 81% rīdzinieku ir apmierināti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Apmierinātības indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 1997.gada, kad tika sākti sabiedriskās domas pētījumi šajā jautājumā. "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens intervijā aģentūrai "LETA" atzina, ka aptaujas rezultāti pārsteiguši visus: Mēs zinājām, ka neesam tik slikti kā par mums raksta, bet mēs arī nedomājām, ka rīdzinieku vērtējums ir tik augsts. Tomēr "Rīgas satiksmei" ir arī nepadarīti darbi, gan arī apjomīgi projekti, kas jāpaveic nākotnē.

Kādi ir šā gada "SKDS" aptaujas rādītāji?

Pārsteidzoši. Vērtējot savu darbu pēc publikācijām masu medijos un žurnālistu interpretācijām, domājām, ka mēs izskatāmies daudz sliktāk. Rezultāti ir ļoti labi.

Kuri ir tie rādītāji, kas neatbilst līdzšinējiem priekšstatiem?

Par apmierinātību. Mēs visu laiku klausāmies, ka viss ir slikti, piemēram, ir likvidēti divi trolejbusu maršruti, bet īstenībā to vietā ir viens jauns. Svarīgākās tendences uzskatāmi ir redzamas grafikos par vispārējo apmierinātību - pilnībā apmierināti vai drīzāk apmierināti kopumā ir 81%.

Kas ir tās lietas, kas vairojušas iedzīvotāju apmierinātību?

Pētījumā ir atsevišķa sadaļa par to, kas ir tas labais, ko cilvēki novērtē. Tas bija atvērtais jautājums, kurā bez priekšā teikšanas varēja uzskaitīt līdz trim labajām lietām un biežāk minētās ir apkopotas. Tie ir transporta līdzekļi, par kuriem mēs zinām, ka tie lielā daļā ir jāatjauno, zemās grīdas tramvajs, transporta kustības grafiki, braukšanas atlaides, vadītāji, e talons - tās ir aptaujas atbildēs visbiežāk minētās lietas.

Ko rīdzinieki saka par e talonu? Sākumā daudzi ar šo ieceri bija ļoti neapmierināti.

Ar e talonu ir vēl labāk. Viens pētījums jau bija februārī, un otrs ir šīs kopējās aptaujas ietvaros. Redzam, ka trīs mēnešu laikā apmierinātības indekss ir palielinājies no 39,3 līdz 48,4. Ir samazinājies arī neapmierināto skaits - cilvēku skaits, kas domā, ka tie ir ļoti neērti, samazinājies no 6% līdz 4%; drīzāk neērti - no 13% uz 10%.

Jūs vienmēr uzsverat, ka ar e taloniem var ļoti precīzi identificēt pasažieru plūsmas un attiecīgi mainīt kursēšanas grafikus. Cik bieži šie dati tiek pārskatīti un pieņemti lēmumi?

Dati tiek analizēti nepārtraukti. Maršruti un e talons nav vienīgie rādītāji - transportlīdzekļos ir arī uzstādītas pasažieru skaitīšanas ierīces, kuras ļauj konstatēt nesakritības un neatbilstību reāli esošajiem pasažieriem transporta līdzeklī ar to, cik ir reģistrējušies ar e talonu. Virs durvīm ir infrasarkanais skaitītājs, kurš konstatē pārvietošanos abos virzienos, programma veic uzskaiti, un tālāk ir iespējams dabūt datus, cik un kurās pieturās kāpj iekšā un ārā - šāda sistēma darbojas vairāk nekā divus gadus. Pēc šīs sistēmas mēs varam aprēķināt nosacīto zaķu daudzumu, attiecīgi paskatoties, kuros maršrutos un dienas laikos to ir visvairāk, un plānot kontroles darbu. Kontrolieri neklīst tā vienkārši pa pilsētu.

Kontrolieri ir viens no sāpīgajiem jautājumiem "Rīgas satiksmei". Vai arī tas ir mediju mīts un pasažieri ar kontroles dienestu darbu ir apmierināti?

Ar kuru represīvo struktūru kāds kādreiz ir bijis pilnībā apmierināts? Es nenoliedzu, ka vēl pirms pusotra gada mums bija ekscesi šajā dienestā, bet, paskatoties "SKDS" aptaujas datus par kontroles dienestu un braukšanas biļešu pārbaudēm - 72% minēja, ka pēdējo aptuveni trīs mēnešu laikā ir tikuši pārbaudīti, un no tiem 12% saka, ka ir sodīti taisnīgi, 7% saka, ka sodīti netaisnīgi. Tie 7% ir reizes, kad notikušas konfliktsituācijas, un, ja cilvēks uzskata, ka ir netaisnīgi sodīts, jāvēršas "Rīgas satiksmē" un šie gadījumi tiek izskatīti.

Vai šādās situācijās tiek vērtēts arī pašu kontrolieru darbs?

Noteikti. Viena no kontrolieru darba komponentēm ir veikt savu darbu bez konflikta, bet tas nenozīmē samierināties ar tiem, kam nav biļetes. Kontroliera uzdevums ir paskaidrot cilvēkiem tā, lai viņš saprot savu kļūdu, pieņemot, ka nākamreiz pasažieris tā varbūt neizdarīs. Mūsu uzdevums ir atlasīt kontrolierus pēc rūpīgi izstrādātiem un apstiprinātiem principiem. Mums ir izstrādāti psiholoģiskie testi, pieņemot jaunus kontrolierus darbā un pārtestējot jau strādājošos, lai cilvēks nebūtu tendēts uz agresiju, bet uz to, ka katrs konflikts ir jāatrisina sarunu ceļā. Pēc vairākkārtējiem šādiem signāliem izvērtējam viņa darbību un, ja tiešām kontrolieris nav veicis savus pienākumus kā to paredz noteikumi, mēs no viņa šķiramies.

Cik cilvēku kontroles dienestā ir atlaisti?

Diezgan padaudz, kadru mainība ir diezgan liela. Citi vienkārši neiztur, jo nav tas patīkamākais darbs, bet ir arī tādi, kuri savus dienesta pienākumus nav izpildījuši, un ir bijuši pārkāpumi - viņi ir atlaisti. Laika posmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.maijam no Kontroles daļas dažādu iemeslu dēļ atbrīvoti 106 cilvēki.

Vēl viena lieta, ko "Rīgas satiksmei" bieži pārmet un kas vasarā ir īpaši aktuāli, - velobraucēji uz ielām. Pirms pāris nedēļām Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (V) sūdzējās, ka Brīvības ielā pie Cēsu ielas pieturas 3.autobuss nokantējis velosipēdu tā, ka tas nokritis uz ietves. Līdzīgi stāsti ir dzirdēti vairākkārt.

Šis gadījums ir izmeklēts. Ir grūti pierādīt, ka vadītājs tiešām to ir darījis speciāli vai tāpēc, lai iekļautos kustības un gabarītu trajektorijās. Riteņbraucējs nobijās un, strauji uzbraucot uz ietves, protams, nokrita. Vadītājs ir sodīts gan finansiāli, samazinot darba algas mainīgo daļu, gan piemērojot disciplināro sodu. Esam aizsūtījuši atbildi arī deputātam Gavaram. Arī šādi gadījumi tiek izmeklēti kā jebkurš cits satiksmes negadījums, jo riteņbraucējs ir tieši tāds pats satiksmes dalībnieks uz brauktuves kā jebkurš cits transportlīdzeklis.

Kā "Rīgas satiksme" skatās uz iespēju, ka nākotnē varētu nākties sabiedriskā transporta joslu dalīt ar velosipēdiem? Vai sabiedriskā transporta vadītāju iecietības līmenis ir atbilstošs, lai to varētu atbalstīt?

Arī šādu jautājumu mēs uzdevām "SKDS" aptaujā. Tas gan uz mums neattiecas, jo mēs neierīkojam sabiedriskā transporta joslas Rīgā, bet 81% ir norādījis, ka atbalsta sabiedriskā transporta joslu izveidošanu Rīgā. Pie tam šī aptauja ir veikta nevis kaut kur uz ielas noteiktās vietās - stāvvietās vai pieturās -, bet aptauja veikta pilnīgi nejauši izvēlētos mitekļos, līdz ar to tie ir ne tikai cilvēki, kas lieto sabiedrisko transportu, bet daļa autovadītāju. Tas ir labs rādītājs, ja sabiedrība saprot, ka sabiedriskajam transportam ir vajadzīgs prioritāras kustības joslas, jo viņi labi saprot, ka tad, kad atkal sāksies lielie sastrēgumi, viss būs kārtībā. Šīs joslas pa druskai tiek iekārtotas arī tagad, un sabiedriskais transports būs tikai ieguvējs, jo varēs gan ievērot kustības sarakstus, gan arī salīdzinoši ātrāk pārvietoties. Te gan jāpiebilst, ka velosipēdistu un auto vadītāju attiecībās Latvijā būtu nepieciešama lielākā iecietība. Turklāt - no abām pusēm. Skaidrs, ka velosipēdisti ir vairāk apdraudēti, savukārt, lielajiem transporta līdzekļiem ir grūtākas manevrēšanas iespējas, un, veicot straujas kustības, ciest var liels skaits pasažieru, kas tajā laikā atrodas transportlīdzeklī.

"Rīgas satiksme" izmanto sabiedriskā transporta joslas un pie reizes palielina maksas stāvvietu skaitu - šīs darbības ir vērstas uz to, lai cilvēki pārsēžas uz sabiedrisko transportu, bet arī "park&ride" autostāvvietas ir "Rīgas satiksmes" kompetencē. Kas tiek darīts lietas labā?

Principā "Rīgas satiksme" ir tā, kas izpilda Rīgas domes koncepciju par vieglā transporta piekļuvi pilsētas centrālajai daļai. Mums ir ielu malās sarkanās līnijās esošo maksas stāvvietu attīstības plāns un grafiki, kurus apstiprina Rīgas dome.

Tātad nākotnē maksas stāvvietu skaits turpinās pieaugt?

Jā. Šobrīd vēl neesam apguvuši visu to, kas apstiprināts - tur ir pa gadiem, bet ir arī kādas fiziskās un finansiālās iespējas, lai to visu ieviestu. Pilsētas mērķis ir samazināt privātā transporta piekļuvi pilsētas centram, lai tādā veidā atslogotu no sastrēgumiem. Otrkārt, maksas stāvvietu mērķis nav nodrošināt ilglaicīgu stāvēšanu. Ja pēc stāvvietām ir liels pieprasījums, to regulē ar tarifu, kas tika arī darīts, lai vismaz 10% no stāvvietām būtu tukšas. Tam ir vēl viens efekts - tiek samazināts meklējošo automobiļu skaits ielās, jo cilvēki neriņķo ap kvartālu. Maksas autostāvvietu attīstības plānu apstiprina „Rīgas satiksmes" valde, un atbilstoši šim plānam tuvākajā laikā maksas stāvvietas tiks ierīkotas Briāna ielā, Miera ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā un Riepnieku ielā. "Rīgas satiksme" patlaban apkalpo 4860 maksas stāvvietas Rīgā, bet pēc palielinājuma tās jau būs 5060.

Maksas stāvvietām stratēģija ir, bet vai Rīgas dome ir devusi arī kādu "park&ride" plānu, ko vajadzētu īstenot?

Es nevaru neko pateikt par globālu Rīgas plānu - mēs pārņēmām tikai SIA "Transporta infrastruktūras attīstība", kuriem bija uzdevums nodarboties un pētīt šo lietu. Reālākais projekts bija "park&ride" stāvvieta Berģos un 6.tramvaja pagarinājums, bet gan tas, gan būvniecība patlaban ir atlikta finansiālu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā arī nav tik vienkārši, jo nekur pasaulē "park&ride" nedarbojas tikai kā stāvvietas - tie parasti ir tirdzniecības centri vai citi pakalpojumi, kas piesaista cilvēkus, un stāvvieta blakus ir tikai viena no funkcijām. Atstājot savu automašīnu, cilvēks tālāk izmanto sabiedrisko transportu un vakarā, atgriežoties un pārsēžoties atpakaļ uz vieglo, viņš par stāvvietu nemaksā, ja viņam ir tajā dienā validēta sabiedriskā transporta biļete.

Tātad var teikt, ka "park&ride"  ir iesaldēta un aizmirsta ideja?

Aizmirsta nav, bet iesaldēta gan.

Uz cik ilgu laiku?

Atkarīgs no tā, cik ātri radīsies sastrēgumi, kas ir indikators tam, ka ekonomika atdzīvojas. Piesaistīt finansējumu gan jau, ka var, bet ir jāsaprot, kā tas tiks kādreiz atgriezts.

Kādas problēmas "Rīgas satiksme" pārmantos, no 2012.gada 1.janvāra pārņemot mikroautobusu tīklu?

Mums nāksies noteikt gan atbilstošas tehniskās prasības, gan kvalitātes prasības. Redzam skaidri, ka šobrīd "Rīgas satiksme" nevar to izpildīt ar esošajiem resursiem, tātad mums būs jāpiesaista apakšuzņēmēji, jāveic iepirkuma procedūra. Iepirkumu procedūras dokumentu izstrādes laikā jānosaka un jādefinē tehniskās prasības, jo nevar tā būt, ka Rīgā tas tiek definēts kā paaugstināta komforta tīkls, bet ir sliktākā stāvoklī nekā vispārējais tīkls.

Liela daļa pasažieru nav apmierināti ar maršruta taksometriem, jo tie ir pārpildīti un cilvēki stāv kājās. Pēc tam, kad pagājušā gadā viena sieviete no tā izkrita un gāja bojā, it kā tika veiktas pastiprinātas kontroles, bet tagad šī problēma atkal ir saasinājusies. Kā "Rīgas satiksme" tiks ar to galā?

Šobrīd to uzrauga Satiksmes departaments, un tāpat būs no 1.janvāra, tikai atbildīga būs "Rīgas satiksme". Acīmredzot līgumos ar apakšuzņēmējiem būs jāparedz šādas situācijas un sankcijas. Kad mikriņi un līdz ar to viss kopējais sabiedriskā transporta tīkls būs "Rīgas satiksmes" pārziņā, neviens nejautās, kas tā par firmu, bet skaidri zinās, ka jāprasa "Rīgas satiksmei", tāpēc mēs līguma izpildi kontrolēsim.

Tātad pārņemšana notiks, slēdzot līgumus, iespējams, ar esošajiem uzņēmējiem, kurus noskaidros konkursa kārtībā, un jaunu transportlīdzekļu iepirkšana netiek plānota?

Mēs iepirksim pakalpojumus, bet ne jaunus mikriņus. Mēs plānojam nomainīt lielos - augstās grīdas autobusus, kas pārkalpojuši vairāk nekā divus gadus to laiku, kuros to ekspluatācija ir ekonomiski pamatota.

Vai šogad tiks iegādāti jauni sabiedriskā transporta līdzekļi?

Iepirkuma procedūras varētu tikt izsludinātas šā gada rudenī gan uz autobusiem, gan trolejbusiem. Par papildu tramvajiem pagaidām tāda plāna nav, jo patlaban esam stadijā, kad vēl realizējam pirmo tramvaju nomaiņas etapu.

Par kādu finansējumu varētu būt runa? Cik autobusu un trolejbusu vajadzētu iegādāties un cik tas varētu izmaksāt?

Tas ir jautājums, pie kura mēs vēl pašreiz strādājam. Ir jāprecizē un jāprognozē 2012., 2013., 2014.gads, kā varētu mainīties pasažieru plūsmas un pieprasījums - no tā arī atkarīgs skaits, cik nepieciešams. Kaut vai to pašu finansiālo apsvērumu dēļ tā nebūs piegāde vienā gadā, bet vismaz 2-3 gadu projekts. Nākamie jaunie autobusi un trolejbusi varētu būt 2012.gada otrajā pusē.

Iepriekšējais "Mercedes" autobusu iepirkums "Rīgas satiksmē" noslēdzās ar korupcijas skandālu. Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērsies arī pie Jums, lai lūgtu kādu informāciju?

Visiem ir zināms, ka KNAB veica kratīšanu "Rīgas satiksmes" telpās. Es esmu liecinieku statusā, mēs pilnībā sadarbojamies ar KNAB, un tas, kurš vainīgs, būs redzams dokumentos.

Vai Jums "Daimler" ir piedāvājis kukuļus?

Nē.

Kāda ir "Rīgas satiksmes" finansiālā situācija šobrīd? Ņemot vērā, ka ir piešķirta papildu dotācija un vienlaikus tiek samazināti izdevumi, vai "Rīgas satiksmes" spēja nosegt ilgtermiņa saistības nav apdraudēta?

Šajā jautājumā viss ir kārtībā, un mēs plānojam budžetu tā, lai šīs saistības būtu izpildītas - mums nav citu iespēju.

Cik lielu daļu no "Rīgas satiksmes" budžeta aizņem kredītsaistību nosegšana?

Gadu no gada tās summas īpaši nemainās. Tā nav maza daļa, jo, kā mēs atceramies, no 1990. līdz 1997.gadam sabiedriskajā transportā netika ieguldīts vispār nekas. Normālos apstākļos tie būtu 10% no ritošā sastāva un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. Tas netika darīts, līdz ar to iepirkumi jeb atjaunošana notika strauji un nepieciešamais finansējums bija daudzkārt lielāks nekā tas būtu nepieciešams normālā saimniekošanā. Tāpēc arī atmaksa ir daudz augstāka, un atmaksas īpatsvars kopējos izdevumos ir daudz lielāks, nekā tas būtu normāli. Praktiski mēs esam nostabilizējuši pamatsummas un procentu summas maksājumu līmeni. Tādu izturot gadu no gada, var realizēt visas programmas gan trolejbusiem, tramvajiem, gan infrastruktūru, un ne pārāk tālā nākotnē mēs varētu nonākt līdz normālam saimniekošanas modelim, kad viss tiek regulāri atjaunots un veikti uzkrājumi. Ikgadējie maksājumi par "Rīgas satiksmes" kredītsaistībām ir 20 miljoni latu vai 21% no kopējā budžeta.

Tas ir pie nosacījuma, ka Rīgas domes dotācija nemainās.

Rīgas domes dotācijai nebūtu jāmainās šīs sadaļas dēļ, bet mums ir vēl citi ārēji faktori, kurus nevar ietekmēt Rīgas dome - degviela, nodokļu likmju izmaiņas, varbūt kopējā situācija darba tirgū, kas prasīs strauju algu pieaugumu - to nevar prognozēt.

Kāda patlaban ir vidējā alga "Rīgas satiksmē"?

Patlaban vidējā darba alga "Rīgas satiksmē" ir 516 latu pirms nodokļu nomaksas. Tātad uz rokas tie ir aptuveni 350 lati mēnesī.

No 1.jūlija "Rīgas satiksmei" beidzas līgums ar "Latvenergo", bet elektrības iepirkuma konkurss noslēdzas 7.jūlijā. Kas notiks šīs nedēļas laikā?

Tas neko nenozīmē, jo mums ar "Latvenergo" ir papildu vienošanās, kur līdz iepirkuma rezultātu apstiprināšanai viņi mums turpina piegādāt elektrību pēc iepriekšējā līguma nosacījumiem.

Kāda ir cena, par kuru "Rīgas satiksme" iepērk elektrību?

"Rīgas satiksmei" par patērēto elektroenerģiju tiek piemērota sarežģīta aprēķināšanas metodoloģija, kurā ir, piemēram, tādi komponenti kā diennakts laiks, piegādes veids, vieta utt. Turklāt šie komponenti mainās gada laikā, tādēļ nebūtu pareizi kalkulēt un nosaukt vidējo cenu par patērēto kilovatstundu. "Rīgas satiksme" ir izsludinājusi jaunu konkursu par elektroenerģijas iepirkumu, un, noslēdzoties konkursam, būs zināmi jaunie tarifi. Visas šīs lietas aprakstītas iepirkumā, un tālāk tā būs lētākā cena.

Vai ir jau saņemti kādi pieteikumi?

Pieļauju, ka ir, bet cik mums Latvijā iesniedz pieteikumus elektroenerģijas iepirkuma konkursā? Vēl ir laiks.

Cik tālu ir pavirzījusies elektronisko karšu sistēma? To bija plānots ieviest 2011.gadā, bet aparātos joprojām jāmet monētas.

Pagaidām neesam tehniski pavirzījušies ļoti tālu uz priekšu, jo pašreizējā sistēma ir viena, plāns bija izmantot e talonu kā elektronisko maciņu, kas savukārt ir saistīts ar pasažieru vilcienu. SIA "Rīgas karte" un AS "Pasažieru vilciens" darbojas ar šo elektronisko maciņu, bet mums ar "Rīgas karti" ir jāsaskaņo šīs divas sistēmas. Varētu vienu sistēmu izmest ārā un ieviest kaut ko jaunu, bet tās būtu ļoti lielas izmaksas. Gribas tā, lai var izmantot vecos aparātus, kas pašreiz stāv uz ielām, bet tiem ir attiecīga programmatūra, un ir jādomā, kā norēķinus sasaistīt.

Kad varētu pienākt tas brīdis, kad stāvvietās varēs norēķināties ar e talonu?

Negribu prognozēt. Bijām cerējuši, ka tas būs daudz ātrāk.

Ar kādām izmaksām tas ir saistīts?

Kad būs galīgais risinājums, tad arī varēs pateikt izmaksas, bet viens ir skaidrs - pilnīgi visu noņemot un uzliekot no jauna, tas būs dārgi.

Kad pēc skandāla par nepamatoti izmaksātajām kompensācijām jūs uz laiku tikāt atstādināts no amata, cilvēki priecīgi berzēja rokas, ka Bemhena krēsls ir sašūpojies. Vai jūs jūtaties labi un stabili savā amatā?

Bija tāds incidents. Bija viens likumdošanas traktējums, pēc tam tie traktējumi mainījās arī valsts līmenī. Tā ir zināmā mērā mana kļūda, par kuru nācās arī samaksāt gan finansiāli, gan ar nerviem, bet pēc tam vairākkārtīgi esam tikušies ar mēru un runājuši par lietām, kas ir jādara, un šie uzdevumi nav mainījušies. Jāstrādā. Ko nozīmē - jūtos stabili vai nestabili? Kad eju atvaļinājumā, krēslu neņemu līdzi.

Zane Stankeviča "LETA" 14.06.2011; Copyright © LETA